Vēsture

Vēsture

[captiontitle]Latvijas Republika: Mūsu valsts![/captiontitle] [dropcaps style=”dropcap1″ letter=”19″ ]18. gada novembrī Vācijas impērija kapitulēja I pasaules karā. 11. novembrī Vācija parakstīja miera līgumu, pieņemot visus sabiedroto noteikumus, kuri paredzēja to, ka Vācijas armijai ir jāpamet okupētās teritorijas. Krievijas impērija arī bija sabrukusi un Eiropas politiskā situācija bija būtiski mainījusies.
Beidzot bija radušies labvēlīgi apstākļi, lai īstenotu ideju par brīvas un neatkarīgas Latvijas valsts dibināšanu. 1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome svinīgā aktā Nacionālajā teātrī pasludināja, ka ir nodibinājusi augstāko izpildu varu Latvijā- Latvijas Pagaidu Valdību. Latvija tika pasludināta par demokrātisku republiku.[/dropcaps]

Vēsturiskajā aktā piedalījās 8 politiskās partijas ar 39 pārstāvjiem. Pietiekoši svarīgu lomu ieguva arī studentu korporāciju biedri. Nedēļu pirms neatkarības deklarācijas Talavijas filistrs Z.A.Meirovics ieguva Lielbritānijas ārlietu ministra rakstisku Latvijas de facto atzīšanu un 19. novembrī kļuva par Latvijas ārlietu ministru. Svinīgajā aktā piedalījās arī divi Selonijas vecākie biedri- filistri S. Paegle un M. Bružs. Selonijas un Talavijas biedriem uzticēja apsargāt Nacionālā teātra telpas un nodrošināt kārtību.

Kalpaka bataljona karavīri. Rudbārži, 1919.gada februāris - marta sākums

Kalpaka bataljona karavīri. Rudbārži, 1919.gada februāris – marta sākums

Pēc svinīgā akta studentu korporācijas Selonijas un Talavijas locekļi pulcējās savos konventa dzīvokļos, pārrunājot aktā dzirdēto un apsverot iespējas atbalstīt Latvijas Pagaidu Valdību. Lielā sajūsmā par vēsturisko notikumu, Selonijas jaunuzņemtie biedri jeb krustdēli bija nolēmuši izkārt Latvijas karogu pie mūsdienu Latvijas Universitātes ēkas durvīm 22.novembrī. Krustdēli vairākas dienas, bruņojušies ar rungām apsargāja Latvijas karogus.

[captiontitle]Studentu rota: Sargi cīņā iegūto![/captiontitle] [dropcaps style=”dropcap1″ letter=”J” ]aunajā Latvijas Republikā stāvoklis bija ļoti sarežģīts, jo bez iekšējās pretestība no Vācijas okupācijas varas to apdraudēja arī Sarkanā armija, iebrūkot no Austrumiem. R. Muške, toreiz jauns studentu korporācijas biedrs, nāca ar ierosinājumu radīt kopēju Selonijas un Talavijas kaujas vienību, kurai būt jāsastāv no korporantiem. 1918. gada 29. novembrī Selonijas un 13. decembrī Talavijas konvents nolēma, ka abu korporāciju locekļi nodod sevi Latvijas valdības rīcībā. Par tās pirmo komandieri tika izraudzīts jauns, bet ļoti pieredzējis virsnieks, Selonijas krustdēls N. Grundmanis. Studentu rotā dienēja biedri no Selonijas(53), Talavijas(47), Fraternitas Letticas(11), Lettonias(6), Lettgalias(1), Fraternitas Metropolitanas(1), Latvias(1) un Patrias(1). Studentu rotas karavīri veidoja elites kaujas vienību, kura piedalījās visās pulkveža O. Kalpaka bataljona kaujās un apsargāja Pagaidu valdību. Jāatzīmē, ka Neatkarības kara laikā liela daļa korporantu dienēja arī citās karaspēka vienībās un valsts pārvaldes sistēmā.[/dropcaps]

Kārlis Barons, Kr.Barona mazdēls, gājis bojā Bateru kaujā 1919.gada 22.martā

Kārlis Barons, Kr.Barona mazdēls, gājis bojā Bateru kaujā 1919.gada 22.martā

Studentu rotā valdīja studentu korporāciju gars un likumi, kuri paredzēja ievērot stingru disciplīnu, hierarhiju, atbildību pret biedriem un nelokāmu uzticību Tēvzemei. Par to mūsdienās joprojām stingri atgādina studentu korporāciju nemainīgās devīzes un gatavība apvienoties zem Studentu rotas karoga!